Reālā Wi-Fight: Kā Rumānija pārvar digitālo plaisu un nodrošina valsts mēroga savienojamību

• Rumānijas attīstošais interneta tirgus: galvenie faktori un dinamika
• Jaunās tehnoloģijas, kas veido Rumānijas savienojamības ainavu
• Galvenie tirgus spēlētāji un konkurence Rumānijas interneta pakalpojumu jomā
• Prognozētā paplašināšanās un tirgus izaugsme Rumānijas savienojamībā
• Pilsētas un lauku plaisa: reģionālie ieskati interneta pieejamībā
• Kas tālāk Rumānijas digitālajai infrastruktūrai?
• Barjeras un izrāviens: Rumānijas savienojamības ceļojums
• Avoti un atsauces

“Tīkla funkciju virtualizācija (NFV) turpina transformēt telekomunikāciju tīklus, aizstājot speciālās aparatūras ar programmatūru balstītām tīkla funkcijām, kas darbojas uz parastiem serveriem.” (avots)

Rumānijas attīstošais interneta tirgus: galvenie faktori un dinamika

Rumānijas interneta tirgus ir piedzīvojis ievērojamu transformāciju, pārejot no nekonsekventas pilsētas seguma uz vienu no ātrākajām un konkurētspējīgākajām platjoslas ainavām Eiropā. Valsts “Wi-Fight” — sacensība, lai savienotu katru nostūri — ir bijusi motivēta ar agresīvu infrastruktūras ieguldījumu, regulatīvajām reformām un tehnoloģiju zinošu iedzīvotāju prasībām pēc ātrā interneta pieslēguma.

2023. gadā Rumānijai ir aptuveni 89% interneta iekļaušanas līmenis, ar vairāk nekā 17 miljoniem lietotāju tiešsaistē (DataReportal). Pilsētu teritorijas, īpaši Bukhareste, Klužnapokā un Timišoarā, izmanto gigabitu optiskā šķiedras ātrumus, un Rumānija konsekventi ieņem vietu starp labākajām 10 valstīm pasaulē fiksētā platjoslas ātruma ziņā (Speedtest Global Index). Vidējais fiksētā platjoslas lejupielādes ātrums 2024. gada sākumā sasniedza 222 Mbps, apsteidzot daudzas Rietumeiropas valstis.

Tomēr īstais izaicinājums — un iespēja — ir laukos. Pat ja pilsētu optiskās šķiedras segums pārsniedz 90%, lauku rajoni atpaliek, tai skaitā tikai aptuveni 60% mājsaimniecību ir pieejams augstas ātrdarbības internets (Eiropas Komisijas DESI 2023). Šīs digitālās plaisas pārvarēšana ir kļuvusi par nacionālu prioritāti, ko ir veicinājusi gan ES finansējums, gan vietējās iniciatīvas. Rumānijas valdība, izmantojot ES Atveseļošanas un noturības instrumentu, ir atvēlējusi vairāk nekā 400 miljonus eiro lauku platjoslas paplašināšanai līdz 2026. gadam (Reuters).

Konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem ir sīva, un Digi Communications, Orange Romania un Telekom Romania ir vadošās kompānijas. Īpaši Digi ir izmainījusi tirgu ar pieejamām gigabitu paketēm, samazinot cenas un palielinot pieprasījumu (Digi Communications). Tikmēr 5G ieviešana paātrinās, ar aptveri, kas, visticamāk, sasniegs 70% no iedzīvotāju skaita līdz 2025. gadam, turpinot atbalstīt lauku un nepietiekami apkalpotos reģionus (Orange Romania 5G).

Galvenie faktori, kas veido Rumānijas interneta tirgu, ir:

• Infrastruktūras ieguldījumi: Masīva optiskās šķiedras un 5G izvietošana, īpaši lauku apvidū.
• Regulatīvā atbalsta: Atvieglotas atļaujas un ES finansiālais atbalsts digitālai iekļaušanai.
• Patērētāju pieprasījums: Augstas cerības uz ātrumu un pieejamību, kas veicina inovācijas.

Rumānijas “Wi-Fight” vēl nav beigusies, bet valsts straujais progress un ambiciozie mērķi pozicionē to par reģionālu līderi digitālajā savienojamībā.

Jaunās tehnoloģijas, kas veido Rumānijas savienojamības ainavu

Rumānija piedzīvo nozīmīgu transformāciju savā savienojamības ainavā, ko vada valsts ambīcija pārvarēt digitālo plaisu starp pilsētām un laukiem. “Reālā Wi-Fight” attiecas uz valsts mēģinājumiem nodrošināt augstas ātrdarbības internetu katrā nostūrī, sākot no kņadas pilsētām līdz attālām kalnu ciematiem. Šo virzību veicina gan valdības iniciatīvas, gan privātā sektora ieguldījumi, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešana.

Atbilstoši Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksam (DESI) 2023, Rumānija ir veikusi ievērojamus progresus platjoslas pieejamībā — 96% mājsaimniecību ir pieejams fiksētais platjoslas internets un 87% ir sedzti ar ātrdarbīgiem tīkliem. Tomēr lauku rajoni joprojām atpaliek, jo tikai 75% ir segumi, kas izceļ nepieciešamību pēc mērķtiecīgām iejaukšanās darbībām.

Galvenās tehnoloģijas, kas veido šo savienojamības sacensību, ir:

• Optiskā šķiedra mājās (FTTH): Rumānijai ir viena no augstākajām FTTH iekļaušanas pakāpēm Eiropā, ar vairāk nekā 60% mājsaimniecību, kas ir savienotas (FTTH Council Europe). Galvenie telekomunikāciju operators, piemēram, Digi un Orange, paplašina savas optiskās šķiedras tīklus mazāk apdzīvotajās reģionos, cenšoties tuvināt pilsētu un lauku plaisu.
• 5G ieviešana: 5G komerciālā palaišana 2022. gadā ir paātrinājusi mobilo platjoslas ātrumu, ar aptveri tagad vairāk nekā 30% no iedzīvotāju skaita (ANCOM). 5G ir īpaši solīga lauku savienojamībai, ļaujot bezvadu platjoslu, kur optiskās šķiedras izvietošana ir sarežģīta.
• Satellītu internets: Jauni konkurenti, piemēram, Starlink, nodrošina augstas ātrdarbības satellītu internetu attālām un nepietiekami apkalpotām teritorijām, piedāvājot alternatīvu tur, kur sauszemes infrastruktūra nav iespējama (Starlink Coverage Map).

Valdības programmas, piemēram, Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns (PNRR), iegulda ES finansējumā digitālā infrastruktūrā, ar vairāk nekā 400 miljoniem eiro, kas atvēlēti platjoslas paplašināšanai līdz 2026. gadam (Rumānijas Investīciju un Eiropas projektu ministrija).

Neskatoties uz šiem sasniegumiem, izaicinājumi paliek, tostarp pieejamības, digitālā mācīšanās un birokrātiskās šķēršļi. Tomēr Rumānijas “Wi-Fight” ir pieaugusi, ar skaidru virzību uz vispārēju savienojamību un jaunu ekonomisko un sociālo iespēju atvēršanu visā valstī.

Galvenie tirgus spēlētāji un konkurence Rumānijas interneta pakalpojumu jomā

Rumānijas interneta pakalpojumu tirgus raksturojas ar intensīvu konkurenci gan starp izveidotajiem gigantiem, gan zinošiem jaunpienācējiem, kuri visi tiecas paplašināt segumu un uzlabot ātrumus pilsētās un laukos. Valsts ambīcija savienot katru nostūri ar augstas ātrdarbības internetu ir mudinājusi būtiskus ieguldījumus, inovācijas un regulatīvas darbības, padarot Rumāniju par izcilību Eiropas savienojamības ainavā.

• Galvenie spēlētāji: Tirgu dominē daži galvenie operatori. Digi Communications (RCS & RDS) ir līderis ar vislielāko abonentu skaitu, piedāvājot optiskās šķiedras platjoslu, mobilos un TV pakalpojumus. Orange Romania un Vodafone Romania ir arī nozīmīgi, izmantojot starptautisko pieredzi un infrastruktūru, lai nodrošinātu gan fiksēto, gan mobilo internetu. Telekom Romania (tagad daļa no Orange) joprojām spēlē nozīmīgu lomu, īpaši mantojuma fiksētajā līnijā un uzņēmuma pakalpojumos.
• Tirgus daļa un segums: 2023. gadā Digi paturējusi vairāk nekā 60% no fiksētā platjoslas tirgus, bet Orange un Vodafone katrs apkalpo apmēram 15-20% (ANCOM). Rumānijai ir viena no augstākajām fiksētā platjoslas iekļaušanas pakāpēm ES, ar vairāk nekā 80% mājsaimniecību, kas ir savienotas, un vidējie ātrumi, kas daudzas pilsētas pārsniedz 200 Mbps (Speedtest Global Index).
• Lauku paplašināšana un digitālā plaisa: Neraugoties uz pilsētu panākumiem, laukus savienojamība joprojām ir izaicinājums. Valdība, ko atbalsta ES finansējums, ir uzsākusi iniciatīvas, piemēram, PNRR digitizācijas programmu, lai subsidētu lauku platjoslas paplašināšanu. Digi un Orange ir reaģējuši ar agresīvām optiskās šķiedras izplatīšanām, kamēr mazāki ISP mērķē uz nepietiekami apkalpotām ciemiem.
• Konkurences stratēģijas: Cenu karš ir biežs, Rumānija piedāvā dažus no viszemākajiem platjoslas cenām Eiropā (Eurostat). Operatoriem ir nepieciešams atšķirties ar pakotēm, ultra-ātrdarbības gigabitu plāniem un pievienotām vērtībām, piemēram, viedmāju risinājumiem.
• Nākotnes skatījums: Sacensība savienot katru Rumāni pieaug, īstenojot 5G un nākamo paaudžu optiskās šķiedras tīklus. Regulējošais atbalsts un turpmāki ieguldījumi tiek gaidīti, lai vēl vairāk samazinātu pilsētu un lauku plaisu un saglabātu Rumānijas pozīciju kā Eiropas savienojamības līderi.

Prognozētā paplašināšanās un tirgus izaugsme Rumānijas savienojamībā

Rumānija piedzīvo nozīmīgu transformāciju savā digitālajā infrastruktūrā, cenšoties pārvarēt savienojamības plaisu starp pilsētām un laukiem. Valdība kopā ar privātu sektoru ir izvirzījusi ambiciozus mērķus, lai nodrošinātu augstas ātrdarbības interneta pieejamību visā valstī. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2023 datiem Rumānija ir veikusi ievērojamas progresus, ar 87% mājsaimniecību, kam ir pieejams fiksētais platjoslas internets, un 70% ir sedzti ar ātrdarbīgiem tīkliem. Tomēr lauku savienojamība joprojām atpaliek aiz pilsētu centriem, ar tikai 60% lauku mājsaimniecību, kas izbauda līdzīgus līdzekļus.

Rumānijas valdības Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns (NRRP) piešķir vairāk nekā 94 miljonus eiro digitālajai infrastruktūrai, koncentrējoties uz platjoslas seguma paplašināšanu nepietiekami apkalpotās teritorijās (Rumānijas Investīciju un Eiropas projektu ministrija). Šis ieguldījums ir paredzēts, lai paātrinātu optiskās šķiedras tīklu un 5G tehnoloģiju izplatīšanu, ar mērķi sasniegt 99% platjoslas segumu līdz 2027. gadam.

• 5G ieviešana: Galvenie telekomunikāciju operatori, piemēram, Orange, Vodafone un Digi, ir uzsākuši 5G pakalpojumus svarīgās pilsētās, plānojot paplašināt segumu uz lauku reģioniem. Nacionālā komunikāciju regulatīvā iestāde (ANCOM) ziņo, ka līdz 2023. gada beigām 5G segums sasniedza 35% no iedzīvotāju skaita, ar prognozēm pārsniegt 70% līdz 2025. gadam.
• Publiskā Wi-Fi iniciatīvas: WiFi4EU programma, ko finansē Eiropas Savienība, ir atbalstījusi bezmaksas publisko Wi-Fi karogu uzstādīšanu vairāk nekā 1000 Rumānijas pašvaldībās (WiFi4EU), uzlabojot digitālo iekļaušanu attālos kopienās.
• Privātā sektora ieguldījums: Telekomunikāciju uzņēmumi ievērojami iegulda tīklu daļēju atjaunināšanā. Piemēram, Digi Communications paziņoja par 200 miljonu eiro ieguldījumu 2024. gadā, lai paplašinātu optiskās šķiedras infrastruktūru visā valstī (Digi Communications).

Neskatoties uz šiem sasniegumiem, izaicinājumi paliek, tostarp ģeogrāfiskie šķēršļi, digitālā prasmju atšķirības un nepieciešamība pēc regulatīvā atvieglojuma. Tomēr Rumānijas “Wi-Fight” pieaug, ar robustu valsts un privātā sektora sadarbību, kas ir gatava nodrošināt gandrīz vispārēju savienojamību un atklāt jaunas ekonomiskās iespējas visā valstī.

Pilsētas un lauku plaisa: reģionālie ieskati interneta pieejamībā

Rumānijas digitālā ainava ir raksturota ar izteiktu pilsētas un lauku plaisu, ar ievērojamām atšķirībām interneta pieejamībā un kvalitātē starp pilsētām un lauku apvidiem. Lai gan pilsētas centri, piemēram, Bukhareste, Klužnapoka un Timišoara, lepojas ar dažiem ātrākajiem platjoslas ātrumiem Eiropas Savienībā, lauku apvidi bieži atpaliek gan infrastruktūras, gan digitālās mācīšanās jomā.

Atbilstoši Eurostat 2023 ziņojumam, 92% Rumānijas mājsaimniecību bija interneta pieejamība, bet šis rādītājs samazinās līdz aptuveni 80% lauku reģionos, salīdzinot ar gandrīz universālu segumu pilsētās. Rumānijas Nacionālā komunikāciju regulatīvā iestāde (ANCOM) vēl apstiprina, ka, lai gan optiskās šķiedras tīkli apņem 78% pilsētas mājsaimniecību, tikai 45% lauku mājām gūst labumu no līdzīgām augstas ātrdarbības savienojamībām.

Šī atšķirība nav tikai par infrastruktūru. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2023 novērtē Rumāniju kā vienu no zemākajām ES digitālo prasmju ziņā, īpaši ietekmējot lauku iedzīvotājus. Ierobežota piekļuve ierīcēm, zemāka digitālā prasme un pieejamības problēmas pastiprina šo izaicinājumu, atstājot daudzas lauku iedzīvotājus riskā kļūt digitāli atstumtiem.

Lai risinātu šīs atšķirības, Rumānijas valdība ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, ieskaitot “Ro-Net” projektu, ko līdzfinansē ES, kura mērķis ir nodrošināt platjoslu vairāk nekā 700 nepietiekami apkalpotajām lauku kopienām. 2024. gada sākumā Ro-Net ir savienojis vairāk nekā 400 000 cilvēku, taču progress ir apstādināts ar birokrātiskām kavēšanās un loģistikas šķēršļiem.

Privātā sektora līdzdalība arī pieaug, ar telekomunikāciju operatoriem, piemēram, Digi un Orange, paplašinot 4G un 5G segumu mazāk apdzīvotajās jomās. Tomēr izmaksas, kas saistītas ar izvietošanu attālās teritorijās, joprojām ir ievērojams šķērslis, bieži vien prasa valsts un privātās partnerības un mērķtiecīgas subsīdijas.

Rumānijas pilsētas un lauku digitālās plaisas pārvarēšana ir svarīga ekonomiskai izaugsmei, izglītībai un sociālai iekļaušanai. Lai gan progress ir acīmredzams, ir nepieciešami ilgstoši ieguldījumi un politikas fokusēšanās, lai nodrošinātu, ka katrs nostūris var pilnībā piedalīties digitālajā laikmetā.

Kas tālāk Rumānijas digitālajai infrastruktūrai?

Rumānija jau ilgi ir atzīta par iespaidīgiem interneta ātrumiem, konsekventi ieņemot vietu starp ātrākajiem Eiropā. Tomēr valstij ir ievērojams izaicinājums: sasniegt digitālo plaisu starp pilsētu centriem un lauku kopienām. Kamēr valdība un privātais sektors pastiprina centienus savienot katru Rumānijas nostūri, nākamais digitālās infrastruktūras attīstības posms ir uzsākts — patiess “Wi-Fight”, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2023. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) datiem, Rumānijai ir 96% fiksētā platjoslas segums, bet tikai 60% lauku mājsaimniecību ir pieejams augstas ātrdarbības internets. Pilsētu teritorijas, īpaši Bukhareste, izbauda gigabitu savienojumus, kamēr daudzas ciemati joprojām paļaujas uz novecojušiem vai nevienmērīgiem tīkliem. Šī atšķirība ir kļuvusi vēl izteiktāka, kad digitālās pakalpojumu jomas — izglītība, veselības aprūpe un e-pārvalde — pāriet uz tiešsaistē.

Lai risinātu šīs plaisas, Rumānija izmanto gan ES finansējumu, gan privātos ieguldījumus. Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns (NRRP) piešķir vairāk nekā 400 miljonus eiro digitālajai infrastruktūrai, koncentrējoties uz optiskās šķiedras tīklu paplašināšanu nepietiekami apkalpotās teritorijās (Rumānijas Investīciju un Eiropas projektu ministrija). Lielie telekomunikāciju operatori, piemēram, Digi un Orange, arī paātrina lauku izplatīšanu, cenšoties sasniegt 99% segumu līdz 2027. gadam.

• 5G paplašināšana: Valdība 2022. gadā pabeidza 5G frekvenču izsoli, iegūstot 432 miljonus eiro un sagatavojot ceļu valsts mēroga 5G izvietošanai (ANCOM). Tiek gaidīts, ka 5G uzlabos savienojamību attālās teritorijās, atbalstot gudro lauksaimniecību un IoT lietojumprogrammas.
• Publiskā Wi-Fi iniciatīvas: Caurskatot ES WiFi4EU programmu, vairāk nekā 1000 Rumānijas pašvaldību ir uzstādījušas bezmaksas publisko Wi-Fi karogus, uzlabojot digitālo iekļaušanu mazpilsētās un ciemos (WiFi4EU).
• Digitālā prasme: Infrastruktūra viena pati nav pietiekama. Valdība iegulda digitālo prasmju apmācībā, cenšoties palielināt romāņu skaitu ar pamata digitālām prasmēm no 28% līdz 50% līdz 2030. gadam (Eurostat).

Kamēr Rumānija steidzas savienot katru nostūri, fokuss pāriet no ātruma uz iekļautību. Panākumi būs atkarīgi no ilgstošiem ieguldījumiem, regulatīvā atbalsta un apņemšanās par digitālajām prasmēm — nodrošinot, ka neviena kopiena netiek atstāta novārtā valsts digitālajā transformācijā.

Barjeras un izrāviens: Rumānijas savienojamības ceļojums

Rumānijas centieni panākt visaptverošu digitālo savienojamību ir saistīti ar būtiskiem šķēršļiem un ievērojamiem progresiem. Neskatoties uz to, ka tā ir atzīta par vienu no ātrākajām vidējām interneta ātruma valstīm pasaulē — ieņemot 6. vietu pasaulē ar vidējo fiksētā platjoslas ātrumu 232,17 Mbps 2023. gadā (Speedtest Global Index) — valsts saskaras ar pastāvīgu digitālo plaisu starp pilsētām un laukiem.

Barjeras vispārējai savienojamībai

• Rūpnieciskas atšķirības: Lai gan pilsētu centri, piemēram, Bukhareste un Klužnapoka, izbauda augstas ātrdarbības optiskās šķiedras tīklus, lauku reģioni atpaliek. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2023 teikto, tikai 60% lauku mājsaimniecību ir pieejams augstas ātrdarbības internets, salīdzinot ar 90% pilsētu teritorijās (DESI Rumānija).
• Infrastruktūras izaicinājumi: Valsts kalnainā reljefa un izkaisītā lauku apmešanās apgrūtina optiskās šķiedras kabeļu un citas infrastruktūras izvietošanu, palielinot izmaksas un loģistikas šķēršļus.
• Ieguldījumu atšķirības: Neskatoties uz ES finansējumu, Rumānijas valsts un privātais ieguldījums digitālajā infrastruktūrā joprojām ir zemāks par ES vidējo rādītāju, samazinot tīkla paplašināšanās ātrumu (Eiropas Komisija).
• Digitālā prasme: Savienojamību vēl vairāk kavē zemas digitālās prasmes, ar tikai 28% rumāņu, kam ir pamata digitālās iespējas, salīdzinot ar 54% ES vidējais rādītājs (DESI Rumānija).

Izrāviens un progress

• ES finansētās iniciatīvas: Projekti, piemēram, RO-NET, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, ir paplašinājuši platjoslu vairāk nekā 700 lauku kopienām, tieši ietekmējot vairāk nekā 400 000 cilvēku (Eiropas Komisija).
• 5G ieviešana: Rumānija ir uzsākusi komerciālos 5G pakalpojumus 2019. gadā, un līdz 2023. gadam segums sasniedza 28% no iedzīvotāju skaita, ar plāniem turpmākai paplašināšanai (ANCOM).
• Publiskā Wi-Fi programmas: WiFi4EU iniciatīva ir finansējusi bezmaksas publisko Wi-Fi karogu uzstādīšanu vairāk nekā 600 Rumānijas pašvaldībās, uzlabojot pieeju nepietiekami apkalpotās teritorijās (WiFi4EU).

Rumānijas “Wi-Fight” turpinās, valdībai mērķējot uz 100% augstas ātrdarbības interneta segumu līdz 2030. gadam. Panākumi būs atkarīgi no ilgstošiem ieguldījumiem, inovatīviem infrastruktūras risinājumiem un fokusēšanās uz digitālo iekļaušanu, lai nodrošinātu, ka katrs nostūris ir patiešām savienots.

Avoti un atsauces

• Reālā Wi-Fight: Rumānijas sacensība, lai savienotu katru nostūri
• Speedtest Global Index
• Eiropas Komisija
• Digi Communications
• Orange Rumānija
• FTTH Council Europe
• Starlink Coverage Map
• Digi Communications (RCS & RDS)
• Vodafone Rumānija
• Telekom Rumānija
• WiFi4EU
• DESI Rumānija